ŠAUŠANA Piezīmju grāmatiņa
Karnete TIR (TIR karnete, starptautiskie autopārvadājumi) ir muitas tranzīta dokuments, kas dod tiesības pārvadāt preces pāri valsts robežām muitas plombētās automašīnu virsbūvēs vai konteineros ar vienkāršotām muitas procedūrām.
Dokuments attiecas uz kravu autopārvadājumiem un multimodālajiem pārvadājumiem (tiek veikti furgonos, piekabēs, puspiekabēs un konteineros) starp valstīm, kuras ir atzinušas 1959. un 1975. gada Muitas konvenciju par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot starptautisko autopārvadājumu grāmatu (TIR).
Visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir jābūt atbilstošām kompetento iestāžu atļaujām to lietošanai. To izsniedz nacionālā garantiju asociācija (asociācija), kuru savukārt pilnvarojušas valsts kompetentās iestādes.
CMR
CMR ir saīsinājums no Francijas konvencijas par starptautisko kravu autopārvadājumu līgumu – KDPN.
CMR – starptautiskā preču pavadzīme – ir paškopējoša veidlapa, kuras forma nav vienota un dažādās valstīs var būtiski atšķirties.
Starptautiskajos kravu pārvadājumos CMR ir vissvarīgākais transporta un tirdzniecības dokuments.
Pārvadātājs, kas pārvadā CMR kravu starp divām valstīm, ir pakļauts iepriekšminētās konvencijas noteikumiem un noteikumiem, kam ir ANO konvencijas statuss.
CMR pavadzīmi sastāda vismaz trīs eksemplāros, ko apliecina nosūtītājs un pārvadātājs. Rēķina pirmais eksemplārs paliek sūtītājam, otrais un trešais eksemplārs pavada kravu, pēc izkraušanas otro eksemplāru paraksta saņēmējs un nodod pārvadātājam, trešais paliek pie saņēmēja.
CMR var aizpildīt kravas nosūtītājs, ekspedīcija, pārvadātājs, par informācijas pilnīgumu atbild persona, kura uzliek zīmogu 22.ailē.
Ļoti svarīgs moments ir visos transporta dokumentos norādīto datu sakritība . Nepieciešams, lai svari, ZED kodi un cenas sakristu visos kravai pievienotajos dokumentos.
T1 – tranzīta deklarācija vai Ziemeļvalstu pase
T1 ir dokuments, kas ir muitas (finanšu) galvojums, ko izmanto precēm, kuras tranzītā šķērso ES teritoriju, vai preču piegādes garantēšanai no Eiropas Savienības robežas līdz muitas noliktavai vai iekšējai muitai.
T1 ir muitas aģenta izsniegta finanšu garantija par labu ES muitas iestādēm, kas nodrošina visu nodevu un nodevu samaksu ES budžetā.
Piemēram, ja preces, kas tiek pārvietotas caur ES saskaņā ar procedūru T1, netiek nogādātas no robežas līdz muitas postenim, aģentam, kas izsniedz T1, būs jāmaksā visi muitas nodokļi, ja preces tika muitotas lietošanai ES. Praksē T1 tiek izmantota kā alternatīva Sarnet TIR (TIR) garantiju sistēma.
EX1 – Eksporta deklarācija
EX1 ir muitas iestāžu apliecināts dokuments, kas apliecina preču izvešanas faktu ārpus ES.
Svarīgs ir nevis fakts, ka ir EX1, bet gan svarīgi muitas marķējumi EX1, kas apliecina preču eksportu ārpus ES.
Tieši muitas zīme EX1 dod tiesības preču pārdevējam uz ES atmaksāt/nesamaksāt Eiropas iekšējo PVN (PVN).
EX1 deklarācijai jāpievieno Eiropas izcelsmes krava, atstājot pārdevēja noliktavu no ES ārpus ES valstīm. EX1 deklarāciju sastāda piegādātājs, piegādātāja aģents vai pārvadātājs (ekspeditors), kam ir atbilstošas pilnvaras. EX1 var norādīt ne tikai preces, kas ražotas EK, bet arī citās valstīs. Līdzīgi T1 var pārvadāt Eiropas preces.
Sertifikāts EUR 1
EUR 1 sertifikāts ir viens no svarīgākajiem dokumentiem eksportējot no ES valstīm, kas apliecina to izcelsmi. To izsniedz, pārvadājot preces no ES valstīm uz valsti, kas noslēgusi līgumu ar ES par savstarpēju tirdzniecības preferenču piešķiršanu, un uzrāda muitas punktā.
Reģistrācijas prasības
- Precēm jāatbilst Līguma 1. protokola (Izcelsmes noteikumi) prasībām.
- Dokumenta valoda ir angļu vai jebkuras līgumā norādītās valsts valoda.
- Papīrus aizpilda manuāli, drukātiem burtiem, izmantojot tinti.
- Sertifikātā jābūt produkta aprakstam, kas norādīts īpašā ailē.
- Ja kolonna ir nepilnīga, zem apraksta uzzīmējiet horizontālu apmali un zem tās izsvītrojiet tukšo vietu ar Z veida zīmi.
- Nepieciešams aizpildīt dokumentu par visām preču partijām.
Dokumentu saraksts
Lai iegūtu sertifikātu, eksportētājas valsts pilnvarotajai iestādei jāiesniedz dokumentu saraksts:
- izziņa, tostarp eksportētāja deklarācija;
- preču preferenciālās izcelsmes apliecinājums no eksportētājvalsts (ja šāda veida piegāde tiek veikta pirmo reizi);
- sertifikāta oriģināls (ja tāds ir) un elektroniskā kopija (nepieciešama).
EUR 1 sertifikāta izsniegšanas iezīmes
Izsniegšanu veic eksportētājvalsts muitas iestāde. Pilnvarotajai organizācijai ir pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai pārbaudītu preču izcelsmi, tāpēc tai ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju par kravu, ko tā uzskata par nepieciešamu. Eksportētāja pienākums ir sniegt visus nepieciešamos datus un dokumentus.
Savukārt muitas iestāde garantē reģistrācijas operatīvumu un pareizību. Izsniegšana ir bez maksas. Termiņš līdz 3 dienām no pieteikuma reģistrācijas.
Izsniegtā dokumenta derīguma termiņš ir 4 mēneši.
Parasti sertifikātu EUR 1 izsniedz pirms eksportēšanas. Taču retrospektīva reģistrācija ir iespējama pēc tam, kad krava ir nogādāta citas valsts teritorijā. Bet tikai pēc pilnīgas eksportētāja sniegtās informācijas pārbaudes.
Kad sertifikāts netiek izsniegts
- Ja zemes gabala kopējā vērtība ir mazāka par 6000 eiro.
- Ja preces tiek apliktas ar muitas tarifa ievedmuitas nodokļa nulles nodokļa likmi.
- Ja eksportētājam ir pilnvarots statuss.
Vairāk par to, vai Jūsu gadījumā ir nepieciešams EUR 1 sertifikāts, varat uzzināt pie mūsu speciālistiem.
Rēķins
Rēķins (angļu val . invoice ) — starptautiskajā komercpraksē dokuments, ko pārdevējs izsniedz pircējam un kurā ir preču saraksts, to daudzums un cena, par kādu tās tiks piegādātas pircējam, preces formālās īpašības (krāsa, svars utt.), piegādes noteikumi un informācija par sūtītāju un saņēmēju. Rēķina izrakstā norādīts, ka (izņemot gadījumus, kad piegāde tiek veikta, veicot priekšapmaksu), pircējam ir pienākums samaksāt par preci saskaņā ar norādītajiem nosacījumiem. Rēķins ir dokuments, ko izmanto tikai nodokļu kontroles nolūkos, un tāpēc to nevar uzskatīt par rēķina analogu.
Incoterms 2010: Oficiālie starptautiskās tirdzniecības noteikumu interpretācijas noteikumi
ncoterms jeb Starptautiskie komercnoteikumi ir iepriekš definētu komerciālu noteikumu sērija, ko publicējusi Starptautiskā Tirdzniecības kamera (ICC), kas attiecas uz starptautiskajām komerctiesībām. Tos plaši izmanto starptautiskos komerclīgumos vai iepirkumu procesos, jo to izmantošanu starptautiskajā pārdošanā mudina tirdzniecības padomes, tiesas un starptautiskie juristi. Incoterms ir trīs burtu tirdzniecības nosacījumu sērija, kas saistīta ar parasto līgumiskās pārdošanas praksi, un tie galvenokārt ir paredzēti, lai skaidri definētu uzdevumus, izmaksas un riskus, kas saistīti ar preču transportēšanu un piegādi. Incoterms informē pirkuma līgumu, definējot attiecīgās saistības, izmaksas un riskus, kas saistīti ar preču piegādi no pārdevēja pircējam. Tomēr tas nav līgums vai likums. Turklāt tas nenosaka, kur īpašumtiesības tiek nodotas, un neskar cenu, valūtu vai kredīta pozīcijas.
Incoterms mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu kopumu ārējās tirdzniecības jomā visplašāk lietoto tirdzniecības terminu interpretācijai. Tādā veidā var izvairīties vai vismaz ievērojami samazināt nenoteiktību par šādu terminu atšķirīgo interpretāciju dažādās valstīs.
Pirmais SKT publicētais darbs par starptautiskās tirdzniecības noteikumiem tika publicēts 1923. gadā, un pirmais izdevums, kas pazīstams kā Incoterms, tika publicēts 1936. gadā. Incoterms noteikumi tika grozīti 1953., 1967., 1976., 1980., 1990. un 2000. gadā, un astotā versija – Incoterms 2010 – tika publicēta 2011. gada 1. janvārī. ICC ir sākusi konsultācijas par jauno Incoterms 2020 izdevumu, kas sauksies “Incoterms 2020” un ir ICC reģistrēta preču zīme.
Jūras un iekšzemes ūdens transporta noteikumi:
FAS – Free Aboard Vessel – risks pāriet uz pircēju, ieskaitot transporta izmaksas un kravas apdrošināšanu, ko pārdevējs piegādā uz kuģi (ti, norādītajā ostas terminālī). Pārdevējs ir atbildīgs par kravas reģistrāciju.
FOB – Free on Board – risks pāriet uz pircēju, ieskaitot visu transporta izmaksu apmaksu un pārdevēja uz kuģa piegādātās kravas apdrošināšanu. Nākamais posms pēc Frenka ir gar Kuģa malu.
CFR – Cost and Freight – pārdevējs piegādā kravu, risks pāriet uz pircēju, kad krava tiek piegādāta uz kuģa. Pārdevējs sedz kravas izmaksas galamērķa ostā. Nākamais posms pēc Franko Borta Sudna.
CIF – Cost, Insurance and Freight – risks pāriet uz pircēju pēc kravas nogādāšanas uz kuģa. Pārdevējs sedz kravas un apdrošināšanas izmaksas galamērķa ostā. Apdrošināšana ir iekļauta atšķirībā no izmaksām un kravas.
Pārvadājumu regulēšana ar visiem transporta veidiem:
EXW – Ex-factory – pārdevējs nogādā (bez iekraušanas) preci pircēja rīcībā un pārdevēja telpās. Šis termins tiek lietots diezgan ilgu laiku, jo pārdevējs šajā gadījumā uzņemas minimālo atbildību. Pircēja pienākums aprobežojas ar eksporta informācijas sniegšanu pārdevējam.
FCA – Free Carrier – pārdevējs piegādā preces pārvadātājam un var būt atbildīgs par preču reģistrāciju eksportam (pamatdatu aizpildīšanu). Šāda pieeja ir praktiskāka nekā Franko-Zavod, jo, paceļot kravu uz kuģa, tiek ņemta vērā slodze, savukārt pārdevēju vairāk satrauc pārkāpumi preces eksporta laikā.
CPT – Carriage Paid to – pārdevējs piegādā preci pārvadātājam norunātajā vietā, risks pāriet uz pircēju un pārdevējam ir jāsedz izmaksas par preces transportēšanu līdz galamērķim.
CIP – Carriage and Insurance Paid Before – pārdevējs piegādā preci pārvadātājam norunātajā vietā, risks pāriet uz pircēju, un pārdevējs apmaksā transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas galapunktā.
DAT – Piegāde terminālī – pārdevējs uzņemas izmaksas, risku un atbildību līdz preču izkraušanai (piegādāšanai) piestātnē, noliktavā, stacijā vai terminālī. Dīkstāves vai vienkāršas izmaksas var segt pārdevējs. Pārdevējs apstrādā preces eksportam, nevis importam. Piegāde terminālī aizstāj “Piegāde no piestātnes” un “piegāde no kuģa”.
DAP – Piegāde galamērķī – pārdevējs uzņemas izmaksas, risku un atbildību par precēm, līdz tās sasniedz pircēju galamērķī. Pārdevējs apstrādā preces eksportam, nevis importam. Piegāde galamērķī aizstāj “Piegāde līdz robežai” un “Piegāde bez nodevas samaksas”.
DDP – Piegāde ar apmaksātu nodevu – pārdevējs uzņemas izmaksas, risku un atbildību par pircēja īpašumā esošās preces nokārtošanu galapunktā. Pircējs ir atbildīgs par preču izkraušanu. Pārdevējs ir atbildīgs par preču reģistrāciju importam, nodevu un nodokļu samaksu, tādējādi pircējs nav “atbildīgais importētājs”. Incoterms 2010…
- Preču īpašumtiesību noteikšana vai īpašumtiesību nodošana nepieder pie apmaksas noteikumiem.
- Attiecas uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem un nedefinē līgumtiesības vai pienākumus (izņemot piegādi) vai līgumisko tiesību pārkāpumu.
- Aizsargā puses pret viņu pašu risku vai zaudējumiem un nesedz preču vērtību pirms vai pēc piegādes.
- Preču nodošanas, transportēšanas un piegādes nosacījumu noteikšana. Konteinera iekraušana NAV IEKĻAUTA iesaiņojumam, un tā ir jānorāda pārdošanas līgumā.
- Atcerieties, ka Incoterms noteikumi nav likums, un Incoterms noteikumi nenosaka pušu pienākumus
Iepakojuma saraksts
Preces dokuments apraksta veidā, kas atspoguļo preces īpašības. Iepakojuma saraksts ir nepieciešams, ja vienā iepakojumā ir dažāda sortimenta preces. Iepakojuma sarakstā ir tādi dati kā: katra izstrādājuma daudzums (gab. skaits iepakojumā); iepakojuma numurs.
Iepakojuma saraksts tiek izmantots papildus rēķinam, ja tiek nosūtīts liels skaits preču un katras atsevišķas preces daudzums, svars vai saturs atšķiras.
Izcelsmes sertifikāts ir dokuments, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Tas norāda preču izcelsmes valsti, bet sertifikātā ar “izcelsme” tiek apzīmēta valsts, no kuras preces tiek piegādātas, sertifikāts apliecina, kur šīs preces izgatavotas.
Importētāja valsts var pieprasīt sertifikātu, kas jāapstiprina eksportētājvalsts oficiālajām iestādēm. Pirms līguma noslēgšanas gan importētājam, gan eksportētājam jātiek skaidrībā par nepieciešamību iegūt izcelsmes sertifikātu.